Februāris jau izsenis latvieši dēvē par Sveču mēnesi un 2. februāri- par Sveču dienu.
Sveču diena saukta arī par Ziemas Māras dienu. Sveču diena iezīmē ziemas vidu. Šajā dienā ir jāēd, jātērē nauda un galvenais - jālej sveces, tad tās degs ilgi un spoži. Sveču dienā jāsmejas, lai visu gadu ir jautrs prāts un būtu veiksmīgs gads.
Ticējumi vēsta:
Kas šai dienā vairāk tērē un priecājas, tam nākamais gads esot bagāts un laimīgs.
Daudz jāsmejas, lai visu gadu būtu jautrs un priecīgs.
Sveču dienā nedrīkstēja daudz strādāt, sevišķi sievietes.
Šajā dienā jāvāra bieza putra un ēdot jāliek svece vidū, lai deg.
Svecainē jauniem cilvēkiem jāēd dzērveņu ogas, tad paliek skaisti uz visu gadu.
Sveču mēnesī kaķis peļu neredz, tādēļ viņš jābaro, lai nenomirst badā.
Sveču dienā lietās sveces iegūst īpašu spēku un deg jo īpaši gaiši un ilgi.
Šajā dienā latvieši lēja sveces no aitu taukiem vai vaska.
Sveču dienā apvārdotās vai baznīcā svētītās sveces sargā māju no vētrām, pērkona, zibens, krusas.
Sveču dienā jāsvēta vasarā salasītās zāles. Ja kādreiz saceļas pērkons vai vētra, tad Sveču dienā svētītās zāles jāmet ugunī, lai negaiss pārietu.
Šajā dienā neiet mežā, lai nevestu čūskas mājās.
Sveču dienā nav brīvu galvu sukāt, kāpostus vārīt nedz adatas cilāt, tad mati stāvot kā sveces, kāposti neaugot un nabadzība kā adatas durot.
Ticējumi par laika prognozi vēsta:
Ja sveču dienā snieg, tad spietos bites un tām būs daudz medus.
Ja laiks ir skaidrs un saulains, tad būs vēl daudz sniega, taču būs silts maijs un labs ražas gads.
Silts un saulains laiks norāda uz agru pavasari.
Ja visur kūst un pil, tad būs jauks pavasaris.
Bargs sals nozīmē, ka par siltu pavasari nav ko domāt.
Aizputināti ceļi nozīmē lielus plūdus pavasarī.
Vētrains un puteņains laiks norāda uz jauku pavasari, siltu un lietainu vasaru.
Miglaina diena sola lietainu vasaru.
Piesarmojuši koki liecina par bagātu vasaru.
Informāciju sagatavoja:
Dace Timule
izglītības metodiķe
Foto Iveta Grīnfelde